Kas ir romiešu valodas

Mūsdienu valodas, kuras mēs šodien atrodam mūsu valstīs, nāk no konkrētas pagātnes, kas tās ir kļuvušas par tādām, kādas tās ir šodien. Valodām, piemēram, kastīliešu, franču vai itāļu valodai ir kopīga izcelsme, tas ir, tās visas ir no vienas un tās pašas valodas, latīņu valodas, kas laika gaitā ir attīstījusies un dziļi atšķiras atkarībā no reģiona, kurā tā tika izmantota līdz šim, tās ir pilnīgi atšķirīgas valodas. Šīs ir dažas no romiešu valodām, bet ir vairāk! Šajā rakstā mēs atklāsim valodas vēsturi, norādot, kuras ir romāņu valodas, lai tādējādi labāk zinātu, no kurienes nāk mūsu valoda.

Romantisko valodu izcelsme

Ja mēs ceļojam Eiropas laikā, mēs redzam, ka pirmās lielās civilizācijas bija grieķu un romiešu . Pirmais, kuram izdevās paplašināt savu impēriju ar blakus esošiem jūras reģioniem, jo tās ģeogrāfija neļāva to nosegt ar ceļiem, tāpēc tādas teritorijas kā Itālija pilnībā ietekmēja grieķu kultūra. Taču šīs pussalas iespējas bija lielākas, un līdz ar to mazliet pa laikam Romas uzvarēja cīņa pret Grieķiju un aizturēja vairāk teritorijas, tādējādi radot Romas impēriju.

Šīs impērijas valoda bija latīņu valoda, kas ilgu laiku bija vienīgā valoda, ko runāja visā Romas teritorijā. Romas taktika bija centralizēt visu varu šajā pilsētā un, no turienes, visas pārējās pievienotās valstis ievērot likumus, kultūru, reliģiju un romiešu valodu. Savukārt impērijas paplašināšanās un diženums bija paša krituma cēlonis, jo imperators nevarēja izturēt kohēziju starp šādām dažādām teritorijām un, galvenokārt, tik tālu no centralizētā fokusa.

Romas impērijas valstīs viņi sāka runāt latīņu valodā, bet mazliet mazliet runāja par to, ka katras tautas vajadzībām, valodām, kas sākotnēji bija bijušas pirms latīņu valodas, bija vērojamas dažādas "vulgārākās" runas. "nāk no pilsētas utt. Visi šie elementi atbilst jaunajām "latīnām", tas ir, jaunām valodām, kas atšķīrās no oriģināla un ka ar laiku bija tik atšķirīgas, ka tās nevarēja saprast arī latīņu kulta runātāji.

Tādā veidā parādījās romu valodas, tas ir, valodas, kas nāk no "Romas", bet kas atšķiras viena no otras, tik daudz, ka tās beidzot veidoja savu valodu ar gramatiku, tās morfoloģiju un ortogrāfiskajiem noteikumiem.

Ibero-romiešu valodas

Romas impērija dziļi iekļuva Ibērijas pussalā, radot nozīmīgu ietekmi gan teritoriju organizēšanā, gan pilsētu izveidē, gan valodas un reliģijas izveidē, kas nāca no Romas.

Bet, kā jau teicām, ar laiku kolonijās runātais latīņu valoda pielāgojās katras pilsētas vajadzībām un tāpēc parādījās valodas varianti, kas kļuva par dažādām un unikālām romiešu valodām :

Kastīlijas : kopš desmitā gadsimta mēs jau varam runāt par faktu, ka Kastīlijas pastāvēja kā sava valoda. To apliecina tādi teksti kā "Glosas emilianenses" vai "Silent Glosses", kas apliecina valodas pastāvēšanu un konsolidāciju pat kultivētās teritorijās (piemēram, rakstiski).
Portugāļu : kopš divpadsmitā gadsimta var runāt par portugāļu kā valodu, kas atšķiras no latīņu valodas.
Gallego : arī tās izcelsme ir XII gadsimtā, un tā ir portugāļu valodas dialekts, kas tika runāts Spānijā. Bet mums ir jāpatur prātā, ka portugāļu un galisiešu valoda viduslaikos bija tāda pati.
Itāļu : kopš devītā gadsimta sāka redzēt, kā Itālijas teritorijā bija lielas latīņu valodas variācijas, kas ļoti atšķiras no oriģinālvalodas. Pašlaik itāļu valodās ir vairāk nekā 200 dialektu, kas atspoguļo lielo valodu daudzveidību, kas šajā reģionā pieredzēta valodu konsolidācijas pirmajos gados.

Gallo-romiešu valodas

Senās Galijas apgabalā arī Romas impērijai bija liela ietekme visos līmeņos. Tas ir iemesls, kāpēc šajā teritorijā atrodamās valodas ir arī romānikas:

Franču valodā : no IX pēc Strasbūras zvēresta mēs varam norādīt, ka franču valoda ir tāda valoda, ko runā šajā teritorijā. Tā ir arī valoda ar daudzām dialektu šķirnēm, kas atspoguļo lielo valodu daudzveidību, kas bija un atrodas šajā reģionā.
Valonija : šī ir valoda, kas runā galvenokārt Beļģijā un patiesībā tiek uzskatīta par reģionālo valodu. Par to ir zināms starp divpadsmito un trīspadsmito gadsimtu.
Picardo : ir valoda, kas runā Calais ziemeļos un Pikardijā, divas Francijas pilsētas, papildus Valonijas rietumu daļai Beļģijā, kur to uzskata par reģionālo valodu. Par to ir zināms no XII un XIII.

Oksitaniešu un romiešu valodas

Senās okupācijas apgabalā Romas impērijai bija arī liela ietekme un ar to latīņu valoda. Laika gaitā tā tika noņemta un radās divas romāņu valodas, piemēram :

Katalāņu : kopš divpadsmitā gadsimta beigām ir pierādījumi, ka katalāņu valoda atšķiras no latīņu valodas. Šobrīd tā ir līdzās oficiālā valoda Katalonijā (Spānijā) pie Kastīlijas valodas. Bet katalāņu valodu ne tikai runā šajā reģionā, bet arī paplašina Valensijas kopiena, Baleāru salas, Andora, Roussillon (Francija) un Algero (Itālija). Šī lingvistiskā paplašināšanās iemesls bija uzņēmums, ko veica Jaime I El Conquistador.
Oksitāns : pazīstams arī kā "ok valoda" pirmo reizi tiek apliecināts desmitajā gadsimtā, vispirms atsaucoties uz "oksiānu" uz valodu kopumu, kas atradās ziemeļu un vidus rietumos, kā arī Gascon. Mums ir jānorāda, ka viduslaikos oksiāns un katalāņu valoda bija viena valoda, kas beidzās, atdalot un diferencējot XIII un XIV.

Challenge-Roman valodas

Romas ietekme arī nonāca zonā, kuru mēs tagad pazīstam kā Šveice, un tāpēc radām romiešu valodas, piemēram, šādas:

Interromanche : tā ir lingua franca, kas tika izmantota Šveicē un kas apvienoja 20 dialektus, kas atrodas šajā apgabalā. Šobrīd tā ir oficiālā valoda Šveices Graubindenā.
Ladino dialekti : Itālijas Dolomītēs šī valoda tiek uzskatīta par reģionālo valodu.
Furlano : arī Udines provincē, Itālijā, šī valoda tiek runāta kā reģionāla valoda.

Rumāņu valoda, romiešu valoda

Vēl viena no romāņu valodas latīņu meitām ir rumāņu valoda, kas sāka parādīties XII, bet tikai līdz XV, kad tai ir pilnīgas zināšanas par to. Seno Romas Dacijas provinci sauca par Rumāniju, un no šejienes parādījās dialektu šķirne, kas beidzās ar savu valodu.

Rumāņu valodā ir 4 plaši diferencēti dialekti:

Dako-rumāņu
Maldavo
Valako
Transilvano

Sardīnijas romiešu valoda

Sardīnijas salā, Itālijā, ir viena no romāņu valodām, kuras laika gaitā ir vislabāk saglabājušās. Šī ir Sardīnijas valoda, kas parādījās vienpadsmitajā un joprojām ir oficiāla reģionā. Tā piedāvā 3 diferencētus dialektus: