Kā tiek piemērots ERL likums (uzņēmējs ar ierobežotu atbildību)

Uzņēmējsabiedrība ar ierobežotu atbildību (ERL) likumā paredzētajā kārtībā ir tā fiziskā persona, neatkarīgi no tā, kāda ir tās uzņēmējdarbība vai profesionālā darbība, kas var ierobežot viņa / viņas atbildību par parādiem, kas radušies minētās darbības veikšanas rezultātā, tādā veidā, ka ka tas neietekmē jūsu pastāvīgo dzīvesvietu, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus.

ERL ietekme

  • Ierobežot atbildību daļēji. ERL pastāvīgā dzīvesvieta ir bez atbildības, ja tā vērtība nepārsniedz 300 000 eiro. Ja mājoklis atrodas vairāk nekā 1 miljona iedzīvotāju, iepriekš minētajai vērtībai tiks piemērots samazinājuma koeficients 1, 5.
  • ERL, kas, pildot savus pienākumus, rīkojas ar krāpšanu vai rupju neuzmanību, nevar izmantot šo atbildības ierobežojumu. Šāda rupja nolaidība vai krāpšana ir jādeklarē galīgajā spriedumā vai notiesājošā bankrota procedūrā.
  • ERL arī nevarēs gūt labumu no šī atbrīvojuma no nodokļa ierobežojuma, ja tas ir nodokļu vai sociālā nodrošinājuma parāds.
  • Īpašuma reģistrators, atbildības ierobežošanas rezultātā, noliegs mantas, kas nav pakļautas īpašumam, ķīlas tiesības, ja vien tās nav nekomerciāli vai profesionāli parādi vai pirms atbildības ierobežojuma reģistrācijas.
  • ERL ir jāformulē un vajadzības gadījumā jāpārbauda gada pārskati, kas atbilst tās profesionālajai vai saimnieciskajai darbībai. Pēc septiņiem mēnešiem pēc gada beigām, ja ERL gada pārskati nav deponēti Tirdzniecības reģistrā, atbildības ierobežojums nebūtu spēkā attiecībā uz parādiem, kas noslēgti pēc minētā termiņa.
  • Vērtēšana saskaņā ar īpašuma nodošanas nodokļa un dokumentēto juridisko aktu nodokļu bāzes noteikumiem reģistrācijas laikā Komercreģistrā.
  • Trešās puses efektivitātei, pastāvīgās dzīvesvietas nepieprasīšana uzņēmējdarbības datplūsmas rezultātiem ir jāreģistrē Īpašuma reģistrā un Tirdzniecības reģistrā attiecīgi labā un uzņēmēja lapā.
  • Attiecībā uz atbildības ierobežojumu attiecībā uz publisko tiesību parādiem jaunais autonomā darbinieka statūti nosaka pastāvīgās dzīvesvietas papildu raksturu attiecībā uz šiem parādiem, lai embargo varētu īstenot tikai tad, kad nav citu personu. pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu parādu, nosakot divu gadu termiņu starp pirmo konfiskācijas posmu un tā pabeigšanu, lai varētu uzņemties parādus