Kas ir eiroobligācijas un kā tās darbojas

Ja valstij ir jāmaksā valsts parāds, tā izmanto obligācijas - finanšu instrumentu, ar kura palīdzību valdība aizņemas naudu no privātiem ieguldītājiem, piespiežot viņiem maksāt noteiktu laika periodu. Šo procentu likmi mēra, izmantojot riska prēmiju, kas mēra neuzticības līmeni dažādās finanšu tirgu valstīs. Piemēram, Spānijas gadījumā parāds tiek izsniegts katru nedēļu, pārdodot Valsts kases vērtspapīrus, un riska prēmija (kas salīdzina parādu ar Vācijas parādu) jau ir sasniegusi ļoti augstas vērtības. Lai mēģinātu panākt, ka daudzas Eiropas Savienības valstis izdod valsts parādu un procentus, lai palielinātu to apjomu, mēs runājam par eiroobligāciju izveidi, kas ir kopīga visām eirozonas valstīm. Lai jūs labāk saprastu un nekādas šaubas, .com mēs jums sakām, kādas ir eiroobligācijas un kā tās darbojas .

Kas ir eiroobligācijas?

Eiroobligācijas ir nosaukums, ko attiecina uz visiem euro zonas dalībvalstu nodrošinātiem parāda vērtspapīriem . Pašlaik tie vēl nav realitāte, bet to radīšana tiek apspriesta, jo lēmumā piedalās dažādas valstis un organizācijas.

Ko tas radītu?

Ja tiks panākta vienošanās par tās izveidi, šīm obligācijām būtu vienota procentu likme, un tā būtu Eiropas centrālā iestāde, kas emitētu valsts parādu, nevis katrai Eiropas valstij, kas to izsniedz pati. Tas samazinātu finansējuma izmaksas un mēģinātu novērst spekulāciju salīdzinoši vieglu. Šādā veidā riska prēmija vairs nebūtu katras valsts riska prēmija salīdzinājumā ar Vācijas obligācijām, bet viena euro zonas 17 valstīm, un to salīdzinātu ar ASV dolāru.

Kas gūtu labumu no eiroobligācijām?

Valstis, kas gūtu vislielāko labumu no Eiropas parāda vērtspapīru radīšanas, būtu euro zonas perifērijas valstis: Grieķija, Portugāle, Īrija, Spānija un Itālija, jo tām ir vislielākā riska prēmija. Ar eiroobligācijām šo valstu parādu papildu izmaksas tiktu sadalītas citās valstīs, vairāk tirgotājiem, piemēram, Vācijā vai Francijā, maksātspējīgāki.

Vai viņi kaitētu kādam?

Visvairāk kredītspējīgas eirozonas valstis, kuras AAA novērtējušas riska reitingu aģentūrās ( Vācija, Somija, Francija, Holande, Austrija un Luksemburga ), ir visvairāk pret eiroobligāciju izveidi, jo tās vispār nebūtu labvēlīgas. Šīs valstis redzētu lielāku interesi par savu parādu izvietošanu un turklāt to ekonomika atbalstītu pārējo trūkumus.

Vai būtu eiroobligācijas?

Viens no priekšlikumiem ierosina izveidot divu veidu eiroobligācijas, lai tas kaut kādā veidā būtu "sliktas obligācijas un labas obligācijas". Katras dalībvalsts valsts parāda vērtspapīrus, kas bija mazāki par 60% no to IKP, garantētu visas 17 dalībvalstis, un tā būtu tā sauktās zilās obligācijas . Kaut arī pārējie valsts parāda jautājumi, kuros valsts parāds pārsniedz 60% no tās IKP, būtu tikai izdevējvalsts atbildība, tādējādi kļūstot par sarkanām obligācijām . Eiroobligācijas veidotu zilās obligācijas, jo to atbalstīs visas eirozonas valstis.

Kas būtu nepieciešams tā izveidei?

Lai padarītu šīs eiroobligācijas par realitāti, jāpanāk vienošanās starp visām eirozonas valstīm, kā arī Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu. Šobrīd, īpaši sakarā ar Vācijas un Francijas atteikumu, situācija ir sarežģīta, lai vienotos par šo Eiropas valsts parāda obligāciju izveidi.

Padomi